Ābolu sidrs
Ābolu sidrs. Sidrs ir vāja alkohola satura dzēriens, kas tiek iegūts ar dabiskās ābolu sulas rūgšanu. Vislietojamākais no visiem augļu vīniem. Sidrs satur no 5 līdz 7% parastā spirta, tā rezultātā, tas ir it kā vidējais starp spirta un bezalkohola dzērieniem.
Līdz ar barojošu vērtību sidram arī ir dziedinošās īpašības, kuras piešķir tam tā sastāvā ietilpstošās skābes: ābolskābe un citronskābe. Tās atbrīvo organismu no sāļu pārpalikuma, kuri izraisa arteriosklerozi un urīnceļu akmeņu slimību, bet ogļskābe ierosina ēstgribu un veicina gremošanu.
Sidra ražošanai izmanto gan speciālos sidra ābolus, gan arī kultūras ābolus. Par vislabākajiem sidra izstrādei ir rudens un agra ziemas nobriešanas laika ābeļu šķirnes, kurām ir raksturīgs liels cukuru, aromātisko un ekstraktīvo vielu saturs sulā, ar pietiekamu miecvielu un skābju daudzumu. Vasaras šķirņu augļi satur maz miecvielu, tāpēc sidra izstrādei ir maz vēlami.
Sidrs atšķiras ar sevišķi daudzveidīgo sastāvu, ko nosaka visdažādāko ābolu šķirņu izmantošana tā pagatavošanai. Vadoties pēc cukura satura, sidrus pagatavo ar trim nosaukumiem: sauss, pussauss un salds. Pēc piesātinātības ar ogļskābo gāzi sidri var būt gāzēti un negāzēti. Sidra piesātināšana ar ogļskābo gāzi veic speciālajos aparātos – saturatoros vai sekundārās rūgšanas rezultātā.
Tradicionāli mājas apstākļos tiek pagatavots pussaldais sidrs no kultūras āboliem. Rūgto sauso sidru piesātina ar ogļskābo gāzi, pievienojot cukuru un veicot sekundāro rūgšanu spiedienu izturošajās stikla pudelēs. Lai sidru novadītu līdz kondīcijai pēc cukura satura, tajā iekļauj dabiskos un sintētiskos saldinātājus.
Pagatavošanas paņēmiens un ingredienti
